“Pasīvo māju” jeb energoefektīvu māju būvniecība

Pasīvās mājas ir ēkas, kuras bez tradicionālās apkures sistēmas arī mūsu platuma grādos piedāvā mājīgu istabas temperatūru. Būtībā pietiek ar “pasīvo” saules starojumu, kas iekļūst pa istabas logu – no šejienes arī nosaukums – un siltuma atdevi no ierīcēm un iedzīvotājiem, lai apkures sezonas laikā nodrošinātu patīkamu iekštelpu temperatūru. Gada vidējais siltuma patēriņš pasīvajām mājām ir nedaudz mazāks par 15 kWh/m². Pasīvajām mājām ir nepieciešams līdz pat 80% mazāk siltumenerģijas nekā jaunceltnēm, kas celtas pēc pašreizējiem būvnormatīviem.

Aprīkojot pasīvo māju ar energotaupīgām saimniecības ierīcēm, var panākt enerģijas patēriņa papildu samazinājumu.

Kā ēka kļūst par pasīvo māju?

Pasīvās mājas celtniecībai ir nepieciešama precīza un visaptveroša plānošana. Pasīvajām mājām ir īpaši laba siltumizolācija un siltumtilti ir praktiski izslēgti. Optimāla saules enerģijas izmantošana tiek panākta ar mājas galvenās fasādes novietošanu pret dienvidiem, kā arī ar speciāliem logiem, kuru stiklojums ir ar īpašu saules enerģijas caurlaidību. Atlikušais enerģijas daudzums, kas nepieciešams mājsaimniecībā, ideālā gadījumā tiek iegūts no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Izolācija

Siltumizolācijas rādītāji (U rādītāji) būvkonstrukcijām ir mazāki par 0,15 W/m²K. Pamatnosacījums jebkurai pasīvai mājai ir ļoti labi nosiltinātas ārsienas. Pasīvām mājām mūra (ķieģelis, gāzbetons un tml.) sienu siltumizolācijas optimālais biezums ir aptuveni 20 līdz 30 cm un koka konstrukciju sienām – no 30 līdz 40 cm; augšstāva griestu siltumizolācijas biezums sasniedz pat 0,5 m. Siltuma zudumi pagrabstāvam tiek samazināti ar siltumizolāciju 20 līdz 30 cm biezumā.

Liela nozīme ir logu stiklojumam un rāmja siltumizolācijas rādītājam – ir nepieciešams īpašs siltumu izolējošs stiklojums (U rādītājs < 0,75 W/m²K) un ļoti labi izolēti logu rāmji ar samazinātiem siltuma zudumiem stikla malās. Kopējam U rādītājam (stikls un rāmis) vajadzētu būt mazākam par 0,8 W/m²K. Izvēloties logus, ļoti svarīgs faktors, kas jāņem vērā, ir saules enerģijas daudzums, kas caur logu iekļūst no āra mājas iekštelpās. Enerģijas kopējai caurlaidības pakāpei (g rādītājam) vajadzētu būt lielākai par 50%.

Aprēķini

Izolācijas biezuma pareizai noteikšanai ir nepieciešami projekta siltumtehniskie aprēķini, pēc kuru veikšanas var izdarīt būvniecības izmaksu aprēķinu.

Ēkas blīvējums

Ēkas siltumizolācija ir efektīva tikai tad, ja ēkas apvalks arī ir blīvs. Ēkas blīvumu nosaka ar gaisa caurlaidības mērījumiem. Pasīvās mājās gaisa daudzuma attiecība pret telpas gaisa tilpumu (n_L50) nedrīkstētu pārsniegt gaisa apmaiņas normas rādītāju 0,6 m³/(m²*h). Mērījumus veic SIA „ARTIVA”.

Siltuma tilti

Normālā energotaupošā mājā nelieli siltuma tilti ļoti niecīgi ietekmē enerģijas patēriņu. Pasīvā mājā tas ir citādi – siltuma tiltus nesaturošas konstrukcijas ir pamatnosacījums, lai māja varētu tikt uzskatīta par pasīvu.

- Pasīvā saules enerģijas izmantošana

Lielāko daļu logu mājā izvietojot pret dienvidiem, var tikt optimizēta saules enerģijas izmantošana. 30–50% ēkas logu izvietošana dienvidpusē dod papildu siltumu telpās līdz pat 40%. Īpaši lieliem logiem vasarās ir nepieciešami saules aizsargi, lai nodrošinātos pret pārkaršanu.

- Efektīva vēdināšana

Pasīvās mājas ar kontrolētas dzīvojamās platības ventilācijas palīdzību automātiski tiek nodrošinātas ar svaigu gaisu. Kontrolētā dzīvojamās platības ventilācija ilglaicīgi garantē gaisa kvalitāti telpās, vienlaikus taupot enerģiju ar siltuma atdevi caur rekuperācijas iekārtām. Papildus svaigā gaisa iepriekšēja uzsildīšana ir iespējama un pasīvām mājām pat ļoti nepieciešama – tādējādi tiek samazināts pieprasījums pēc uzsildīšanas un novērsts gaisa maisīšanas iekārtas apledojums. Vasarā ar gaisa maisīšanas iekārtas palīdzību svaigais gaiss var tikt arī atvēsināts.
Komentārs: Lai nodrošinātu ēkā komfortam atbilstošu gaisa apmaiņu, ir jāizmanto gaisa rekuperatori – pateicoties tiem, pieplūstošā gaisa sasildīšanai ir nepieciešams mazāk enerģijas, turklāt rekuperatori vasarā veic arī gaisa kondicionēšanu.

- Siltā ūdens sagatavošana

Saules kolektori vasarā pārņem siltā ūdens sagatavošanas funkciju, ziemā uzsildīšanu var veikt mājas tehnikas sistēma.

- Kopējais enerģijas patēriņš

Lai saglabātu niecīgu kopējo mājas enerģijas patēriņu, visām elektriskajām ierīcēm mājās vajadzētu būt iespējami energotaupošākām, tāpēc, pērkot elektropreces, pievērsiet uzmanību elektrības patēriņa rādītājiem.

Energoefektīvām mājām kopējais enerģijas patēriņš apkurei, siltajam ūdenim un saimniecības iekārtām nepārsniedz 42 kWh/m² gadā.

Objekti, kuros ARTIVA ir piedalījusies